• Marta

Ķerot februāra sauli Barselonā

Updated: Mar 31, 2019


"Kas tas par ūdeni?" jautā mamma, kad lidmašīna jau riktējas uz nosēšanos Barselonas lidostā. Neizpratnē paskatos mammas virzienā un ārā pa lodziņu - "Vidusjūra!", atbildu mammai, nesaprotot, vai jautājums bija retorisks. "Vai tad Barselona ir pie ūdens?" no mammas izskan vēl viens tikpat neizpratnes pilns jautājums. Atplaukstu smieklos un secinu, ka esam brīvdienām izvēlējušies pareizo vietu. Kā gan citādi mamma uzzinātu, ka Barselona atrodas Vidusjūras krastā?

Esam te ieradušies uz 2,5 dienām, un mūsu misija ir, pirmkārt, pārvietoties ar kājām un uzsūkt D vitamīnu no saules, ko februārī Latvijā ir tā grūtāk izdarīt, otrkārt, apskatīt Barselonas must see vietas, cik to var izdarīt nepilnu 3 dienu relaksētā pārgājienā.

Uz pašu Barselonu atlidojam piektdienas vakarpusē, bet pilsētas apskati pa īstam sākam sestdien. Pirmās pieturas mums ir ar palmām, kolonnām un strūklakām bagātais Royal Square un slavenā La Rambla iela, kas ir paredzēta tikai gājējiem un kur būs ļoti viegli atrast kādu kafejnīcu - to te ir nebeidzami daudz!

Turpat blakus ir viens no Eiropas lielākajiem un slavenākajiem tirgiem La Boqueria Market, kur izstaigājam cauri un uzsūcam mega lielu krāsu un produktu bagātību, ka žilbst acis - te atrast var jebko! Arī šos dzīvos krabīšus, kas, ieraugot mani, instinktīvi paklabina vārgo spīli. Esot Berselonā, tirgus ir vieta, ko obligāti vajadzētu ieplānot apskates objektu sarakstā!

Dodoties tālāk mums ir šokolādes tēma - piestājam pēc kalorijām bagātiem otro brokastu keksiņiem Chök Barcelona kafejnīcā, bet pēc tam ieejam Barselonas šokolādes muzejā Museu de la Xocolata apskatīt, kas tad viņiem ir ievērības cienīgās tēmas, kas izpelnījušās grandiozus attēlojumus milzīgās šokolādes figūrās, re, izrādās, ka futbols (bez pārsteiguma) un Star Wars!

Tālāk mums pa ceļam ir Katalonijas laukums - viens no lielākajiem laukumiem Barselonā un lieliska vieta, lai darītu to, kas kataloņiem un spāņiem lieliski padodas un patīk - sēdēt un vērot cilvēkus :) Mamma un tētis šoreiz vairāk ir priecīgi par lielajiem baložu bariem, kas nebaidās no cilvēku sabiedrības.

Pēc neilga pastaigas brīža tiekam pie sen gaidītajiem un pasaules slavenajiem Barselonas dārgumiem - Gaudí darbiem. Divas ievērojamas un interesantas ēkas - Casa Batlló un Casa Milà - kā starterītis - un tad, protams, apbrīnojamā Basílica de la Sagrada Família bazilika. Pēc īsām diskusijām nolemjam par baziliku priecāties tiekai no ārpuses un tērēt 15 EUR par cilvēku tad, kad tā būs pabeigta. Lai gan tas tiek solīts pavisam drīz - neilgi pēc 2020.gada, pārliecības par to nav nemaz, jo ir pagājis gandrīz pusotrs gadsimts, kopš to sāka būvēt, un neizskatās, ka kāds būtu ļoti ieinteresēts to pabeigt - šis izskatās pēc ienesīga projekta daudziem.

Pēc bazilikas apmeklējuma, kas ir dienas kulminācija, nekas vairs nespēs izraisīt līdzvērtīgu apbrīnu, tāpēc pošamies jau uz dienas nobeigumu un atpakaļceļā iekļaujam attālu Agbar Tower apskati - 38-stāvu debesskrāpi, kam pēc formas vajadzētu atgādināt geizeru, kas šļācas gaisā, kā arī pavisam īstus ūdeņus, kas atrodami Parc de la Ciutadella parkā. Parka ieeju rotā 1888.gada pasaules ekspozīcijai būvētā Arc de Triomf jeb triumfa arka, kas tālāk pa garu gājēju promenādi ļauj tikt līdz skaistajam un bagātajam parkam. Lai gan parkā esošajā zoodārzā mēs neejam, tik un tā sastopamies ar dažādiem putniem, tajā skaitā zaļiem papagaiļiem, kas dzīvojas gan pa zāli, gan kokiem un diedelē gardumus.

Dienas noslēgumā mūs pārsteidz un vienlaicīgi arī nepārsteidz katālāņu demonstrācija. Katalāņi ir aktīvi sava viedokļa paudēji, un demonstrācijas ir viens no veidiem, kā to parādīt. Šoreiz tēma ir atbalsts bēgļu uzņemšanai no kara un nemieru skartajām valstīm. Mēs noskatāmies.

Otrā diena sākas ar smagām kājām no pirmās dienas staigāšanas, bet ar ambicioziem mērķiem - iekarot Parc de Montjuïc un tajā esošo kalnu, kas slejas turpat Barselonā un uz kurieni var mierīgi aizet ar kājām. Parks ir pilns ar apskates vietām un ir forša vieta, lai pavadītu tur vismaz pusi no dienas. Arī mums tā notiek. Vispirms papriecājamies par visai saulaino februāra rītu promenādē, tad dodamies garām Kolumba piemineklim, kur spāņu varonis stāv uz globusa un it kā rāda uz Amerikas pusi, un cilpojam kalnā.

Rīta saule ir visai spēcīga, un jau laicīgi velkam nost siltās drēbju kārtas. Pa ceļam uz virsotni mūs saulaini sveicina dažādo kaktusu šķirņu mudžekļi. Mums kā latviešiem, protams, patīk neierastie augi - gan kaktusi, gan palmas - un vienalga, ka abi te ir sastādīti.

Kalna virsotne un parks ir kā balva par karsto un pulsu uzdzenošo kāpienu - paveras skaista panorāma uz Barselonu, apkārt čalo ūdens, dzied putni, un mēs priecājamies. Aizbraucot uz kādu lielu pilsētu, man vienmēr ir paticis uzkāpt kādā augstākā vietā un pavērot to no malas - tā rodas labāks priekšstats par to, cik pilsēta ir liela un cik maz no tās esi redzējis. Bieži vien gan vairāk arī nav nekā, ko redzēt.

Kalnā atrodas arī pils Castell de Montjuïc, kas sākotnēji bijusi daļa no pilsētas mūra un kalpojusi kā militārais cietoksnis, vēlāk bijusi cietums, bet tad pārveidota par muzeju. Pilī neejam, bet par blakus esošo lielgabalu vecāki ir priecīgi.

Čāpojot tālāk uz parka un kalna otru pusi, nonākam vietā, kas mūsos izraisa vislielāko šīsdienas interesi - Montjuïc Cemetery jeb kapsētā. Šādā formātā kapsētas mums nav nācies redzēt, turklāt tik lielā platībā - šajā kapsētā atrodas ap 150 tūkstošiem kapa vietu, un, protams, tā izvietota vairākos stāvos, kā jau pienākas tik lielai pilsētai - formāts, kas nav tipisks neblīvi apdzīvotajā Latvijā. Kapsētas otrā pusē iemetam aci arī Museu de Carrosses Fúnebres - muzejā, kur glabājas dažādas bēru karietes.

Kad ar kalna apmeklējumu esam tikuši galā, cilpojam tam apkārt uz olimpiskā stadiona pusi, kur norisinājās arī 1992.gada vasaras olimpiskās spēles. Stadiona apkārtne ir skaisti izbūvēta un sakopta. Šeit noticis arī pasaules izstādes pasākums tālajā 1929.gadā.

Otrās dienas noslēgumā noejam gar blakus esošo Museu Nacional d'Art de Catalunya jeb Katalonijas nacionālo mākslas muzeju. Protams, mums nav mērķa tur iet iekšā, bet ēka pati par sevi no ārpuses arī ir apbrīnas vērta. Šepat atrodas arī labi zināmā "maģiskā" strūklaka Font Màgica de Montjuïc. Noteiktos periodos un dienas laikos šeit var apskatīt diezgan interesantu strūklakas ūdens un gaismu šovu. Mēs diemžēl šeit esam tad, kad tā nedarbojas, un par strūklakas prasmēm pārliecināmies vien youtube video.

Trešā diena ir prombraukšanas diena un smago kāju diena. Taupot visiem spēkus, nolemjam, ka šodien neko daudz vairāk par zvilnēšanu pludmalē nedarīsim. Pēc nelielas cilpas caur promenādi, kur vecāki vieglā šokā noraugās uz vakardien pieveikto un izstaigāto kalnu, nonākam pie dzeltenbaltām pludmales smiltīm, kur top arī šī ceļojuma pēdējā bilde.

Visi apskates objekti pa dienām: https://go.sygic.com/travel/trip?id=58a6ee25d719d

Maršruts kartē:

#spānija #barselona #piedzīvojums #ceļojums

0 views

© 2019 Life of Marta